Dokumentu pilnīgums
Pārbaudāmi pārdošanas un piegādātāju rēķini, bankas un kases darījumi, avansa norēķini, līgumi, algas dokumenti un citi darījumu pamatojumi. Trūkstošs dokuments jāidentificē pirms kontu slēgšanas.
Gada pārskata sagatavošana uzņēmumam: dokumentu pilnīguma pārbaude, inventarizācija, atlikumu saskaņošana un vadības informācijas apkopošana.
Gada pārskatu nevar kvalitatīvi sagatavot tikai no bankas izraksta vai dažiem kopsavilkumiem. Vispirms jāpārliecinās, ka pārskata periodā iegrāmatoti visi saimnieciskie darījumi, algas, nodokļi, pamatlīdzekļu izmaiņas un periodam attiecināmie ieņēmumi un izdevumi.
Pārbaudāmi pārdošanas un piegādātāju rēķini, bankas un kases darījumi, avansa norēķini, līgumi, algas dokumenti un citi darījumu pamatojumi. Trūkstošs dokuments jāidentificē pirms kontu slēgšanas.
Salīdzina bankas, debitorus, kreditorus, nodokļus, norēķinus ar darbiniekiem un citas bilances pozīcijas.
Vadībai jāsniedz informācija par notikumiem, saistībām un lēmumiem, kas nav redzami tikai grāmatvedības reģistros.
Darbus ir lietderīgi organizēt kontrolējamās daļās, lai katram neatrisinātam jautājumam būtu atbildīgā persona un dokumentēts rezultāts.
Izveido pārbaudāmo kontu, dokumentu un deklarāciju sarakstu. Atzīmē, kas jau pabeigts un kur vēl vajadzīga informācija.
Pārbauda mantas faktisko stāvokli un saistības, sagatavo inventarizācijas sarakstus un iegrāmato konstatētās starpības.
Salīdzina pārskata posteņus ar reģistriem, izvērtē skaidrojumus un sagatavo iesniegšanai nepieciešamos dokumentus.
Informācija par strīdīgiem, ilgstoši neatgūtiem vai nesaskaņotiem atlikumiem un vienošanās par maksājumiem.
Inventarizācijas rezultāti, iegādes un atsavināšanas dokumenti, lietošanas sākuma datumi un informācija par bojātiem vai vairs neizmantojamiem objektiem.
Aizdevumi, līzingi, galvojumi, ilgtermiņa līgumi, tiesvedības un citas saistības, kuras jāizvērtē pārskatā.
Būtiski notikumi pēc bilances datuma, kas var ietekmēt pārskata skaidrojumu vai uzņēmuma darbības turpināšanas izvērtējumu.
Darbu kavē nevis pats pārskata dokuments, bet nesaskaņoti atlikumi, neiesniegti rēķini, nepabeigta inventarizācija, neizskaidroti maksājumi un atšķirības starp nodokļu deklarācijām un grāmatvedības reģistriem. Šādas situācijas vispirms jāizpēta un jādokumentē; tās nedrīkst aizstāt ar nepamatotu minējumu.
Uzņēmuma vadītājs atbild par grāmatvedības organizēšanu, dokumentu saglabāšanu, inventarizāciju un pārskatu sagatavošanu. Tādēļ arī tad, ja pārskatu sagatavo pakalpojuma sniedzējs, vadības iesaiste un informācijas apstiprināšana paliek būtiska.
Gada pārskata kvalitāti nosaka ne tikai veidlapu aizpildīšana, bet tas, vai katra būtiskā bilances pozīcija ir salīdzināta ar neatkarīgu avotu un uzņēmums var izskaidrot tās izcelsmi.
Bankas kontu atlikumus salīdzina ar izrakstiem, bet kases atlikumu — ar inventarizācijas rezultātu. Neidentificēti maksājumi, pārskaitījumi starp kontiem un valūtas atlikumi jāizskaidro. Debitoru un kreditoru sarakstos pārbauda gan kopsummas, gan ilgstoši neatgūtos vai strīdīgos parādus.
Faktisko krājumu daudzumu salīdzina ar uzskaiti un dokumentē konstatētās starpības. Pamatlīdzekļiem pārbauda iegādes dokumentus, lietošanas sākumu, nolietojumu, atrašanās vietu un to, vai objekts joprojām tiek izmantots. Bojāts vai neesošs aktīvs nevar palikt uzskaitē bez izvērtējuma.
Grāmatvedības nodokļu kontus salīdzina ar EDS datiem un iesniegtajām deklarācijām. Atšķirība var rasties maksājuma attiecināšanas, precizējuma, nokavējuma naudas vai nepareiza perioda dēļ. Pirms pārskata pabeigšanas jābūt saprotamam, kāpēc katra būtiskā starpība radusies un kā tā novēršama.
Pārbauda izdevumus un ieņēmumus, kas ekonomiski attiecas uz citu periodu, neizmantotos atvaļinājumus, aizdevumus, līzingus, garantijas un citus līgumiskus pienākumus. Ne visu būtisko informāciju iespējams atrast rēķinos, tādēļ nepieciešama uzņēmuma vadības iesaiste un līgumu pārskatīšana.
Pārskata projekts ir starprezultāts. Pirms iesniegšanas jāiziet pārbaudes, vadības izvērtējuma un apstiprināšanas posmi.
No slēgtās virsgrāmatas sagatavo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un citas uzņēmumam piemērojamās sastāvdaļas. Pielikumā skaidro uzskaites politiku un būtiskas pozīcijas tādā apjomā, lai pārskata lietotājs saprastu skaitļu saturu, ne tikai to kopsummu.
Vadība pārskata rezultātu, sniedz informāciju par darbības turpināšanu, būtiskiem riskiem un notikumiem pēc bilances datuma. Ja vajadzīgs vērtējums par parāda atgūstamību, aktīva izmantošanu vai saistības iespējamību, lēmumam jābūt pamatotam ar uzņēmuma rīcībā esošu informāciju.
Pēc nepieciešamajām pārbaudēm gada pārskatu paraksta un apstiprina atbilstoši uzņēmuma pārvaldības kārtībai, pēc tam iesniedz VID EDS. Uzņēmuma arhīvā saglabā galīgo versiju, apstiprinājuma dokumentus un iesniegšanas apliecinājumu, lai vēlāk būtu skaidrs, kura versija ir oficiālā.
Apstiprinātie beigu atlikumi kļūst par nākamā gada sākuma datiem. Tādēļ nepamatota korekcija gada slēgumā ietekmē ne tikai vienu pārskatu, bet arī turpmāko uzskaiti, nodokļu aprēķinus un vadības informāciju. Labojumiem jābūt dokumentētiem un izsekojamiem.
Nestandarta darījumi nav automātiski kļūdaini, taču tiem parasti vajadzīgs pilnīgāks pamatojums un atsevišķs izvērtējums.
Aizdevumiem, avansa norēķiniem, mantas lietošanai un citiem darījumiem ar īpašniekiem vai saistītām personām pārbauda līgumus, maksājumus, nosacījumu ekonomisko pamatojumu un nodokļu ietekmi. Personisks maksājums nedrīkst palikt uzņēmuma izmaksās tikai tāpēc, ka veikts no uzņēmuma konta.
Pārbauda PVN piemērošanu, darījuma partnera statusu, piegādes vietu, valūtas pārrēķinu un atlikumu novērtējumu gada beigās. Rēķina valoda vai ārvalstu bankas maksājums pats par sevi neizskaidro darījuma nodokļu režīmu.
Vecs debitora parāds, avansa norēķins, pārmaksāta summa vai nenoslēgts piegādātāja atlikums nav uzskatāms par pareizu tikai tāpēc, ka tas vairākus gadus pārnests uz nākamo periodu. Jāatrod sākotnējie dokumenti, jāsalīdzina norēķini un jāpieņem pamatots lēmums par turpmāko uzskaiti.
FinServices palīdz sakārtot pārskata gada uzskaiti, pārbaudīt atlikumus, organizēt nepieciešamo informāciju un sagatavot gada pārskatu atbilstoši uzņēmuma situācijai.
Atbildes par sagatavošanās darbiem, inventarizāciju, dokumentiem un vadības iesaisti gada slēgšanā.
Vispirms pārbauda, vai visi pārskata gada dokumenti ir iegrāmatoti, salīdzina banku, debitoru, kreditoru un nodokļu atlikumus un izvērtē inventarizācijas rezultātus. Tikai pēc šo datu sakārtošanas var droši veidot pārskata sastāvdaļas.
Bieži trūkst rēķinu un maksājumu pamatojumu, salīdzināšanas aktu, pamatlīdzekļu dokumentu, līgumu, inventarizācijas materiālu un informācijas par notikumiem pēc bilances datuma. Trūkumi jānoskaidro, nevis jāaizstāj ar minējumiem.
Pārskata sagatavošanu var sākt ar diagnostiku, taču pirms iesniegšanas uzskaitei jābūt sakārtotai un pārbaudāmai. Ja ir būtiski trūkumi, vispirms jāatjauno dokumenti, jāizlabo ieraksti un vajadzības gadījumā jāprecizē deklarācijas.
Vadība nodrošina dokumentus, organizē inventarizāciju, sniedz informāciju par saistībām un riskiem un apstiprina vadības kompetencē esošos vērtējumus. Ārpakalpojuma grāmatvedis nevar patstāvīgi aizstāt šos uzņēmuma lēmumus.
Inventarizācijas organizēšana ir uzņēmuma vadības pienākums. Grāmatvedis var palīdzēt ar sarakstiem, salīdzināšanu un rezultātu iegrāmatošanu, bet faktiskā mantas, prasību un saistību pārbaude jāveic uzņēmuma noteiktajām atbildīgajām personām.
Būtiskie atlikumi ir jāpārbauda un, kur nepieciešams, jāsaskaņo ar darījumu partneriem. Atšķirības jāizskaidro ar rēķiniem, maksājumiem, ieskaitiem vai citiem dokumentiem, lai pārskatā nepaliktu nepamatotas prasības un saistības.
Jānosaka, uz kuru pārskata periodu darījums attiecas, un jāizvērtē tā būtiskums un ietekme uz deklarācijām. Dokumentu nevajag automātiski iegrāmatot tikai saņemšanas datumā, ja tā ekonomiskais saturs attiecas uz iepriekšējo periodu.
Nē. Piemērojamais sastāvdaļu kopums ir atkarīgs no uzņēmuma kategorijas un normatīvajām prasībām; tas var ietvert pielikumu, vadības ziņojumu, naudas plūsmas pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un citus dokumentus.