2026. gada kalendārs
Kalendārs paredzēts standarta piecu dienu darba nedēļai. Atzīmētas svētku dienas, pārceltās brīvdienas, darba sestdienas un saīsināmās pirmssvētku darba dienas.
2026. gada darba dienu, svētku dienu, pārcelto darba dienu un darba stundu normu kopsavilkums algu aprēķinam un darba laika tabelēm.
Kalendārs paredzēts standarta piecu dienu darba nedēļai. Atzīmētas svētku dienas, pārceltās brīvdienas, darba sestdienas un saīsināmās pirmssvētku darba dienas.
Valsts darba inspekcija norāda divas oficiāli pārceltās darba dienas piecu dienu darba nedēļai.
| No | Uz | Praktiska nozīme |
|---|---|---|
| 2. janvāris, piektdiena | 17. janvāris, sestdiena | 2. janvāris ir brīvdiena, 17. janvāris ir darba diena. |
| 22. jūnijs, pirmdiena | 27. jūnijs, sestdiena | 22. jūnijs ir brīvdiena, 27. jūnijs ir darba diena; 27. jūnija darba laiks ir saīsināms. |
Tabula paredzēta standarta 5 dienu, 40 stundu darba nedēļai. Maiņu, nepilna darba laika un summētā darba laika gadījumā norma jāpārrēķina pēc konkrēta grafika.
| Mēnesis | Darba dienas | Darba stundas |
|---|---|---|
| Janvāris | 21 | 168 |
| Februāris | 20 | 160 |
| Marts | 22 | 176 |
| Aprīlis | 20 | 158 |
| Maijs | 19 | 152 |
| Jūnijs | 20 | 159 |
| Jūlijs | 23 | 184 |
| Augusts | 21 | 168 |
| Septembris | 22 | 176 |
| Oktobris | 22 | 176 |
| Novembris | 20 | 159 |
| Decembris | 20 | 158 |
Pirms svētku dienām normalais darba laiks parasti saīsināms par vienu stundu, ja likums, darba līgums vai grafiks nenosaka darbiniekam labvēlīgāku kārtību.
Normu tabula ir praktisks FinServices kopsavilkums. Pirms strīdīgiem darba tiesību lēmumiem jāpārbauda Darba likums, VDI skaidrojumi un konkrēta darba devēja iekšējie noteikumi.
Atbildes par darba dienām, pirmssvētku saīsinājumu un kalendāra izmantošanu algu aprēķinos.
Kalendārs palīdz plānot normālo darba laiku, atvaļinājumus, darba grafikus un mēneša algas aprēķinus darbiniekiem ar piecu dienu darba nedēļu. Maiņu un summētā darba laika gadījumā vajadzīgs individuāls grafiks.
Vispārīgais saīsinājums jāvērtē kopā ar Darba likumu, nolīgto darba laiku un konkrēto grafiku. Kalendāra atzīme ir orientieris, nevis automātiska atbilde visām nodarbinātības situācijām.
Darba dienas pārcelšana maina konkrētās nedēļas darba un atpūtas dienu izvietojumu, bet pati par sevi nemaina nolīgto mēnešalgu. Stundas algas un prombūtņu aprēķinos jāizmanto faktiskais grafiks.
Svētku un pārcelto dienu informāciju var izmantot kā pamatu, bet nolīgtais stundu skaits jāaprēķina pēc darbinieka individuālā grafika. Nepilnu darba laiku nevar vienmēr noteikt, vienkārši dalot pilna laika normu.
Normu nosaka pēc konkrētā gada kalendāra, nolīgtās darba nedēļas ilguma, darba dienām, svētku dienām un piemērojamajiem pirmssvētku dienu saīsinājumiem. Individuāls grafiks var atšķirties no vispārīgās piecu dienu nedēļas normas.
Svētku dienas ietekme jāvērtē pēc spēkā esošā regulējuma un konkrētā darba grafika; tā ne vienmēr rada papildu brīvdienu nākamajā darba dienā. Kalendārā jānošķir svētku dienas no oficiāli pārceltām darba dienām.
Kalendāra vispārīgā norma palīdz noteikt pārskata perioda atskaites punktu, bet faktiskās stundas jāuzskaita pēc apstiprināta maiņu grafika. Virsstundas vērtē pārskata perioda beigās, ņemot vērā prombūtnes un piemērojamo normu.
Kalendārs palīdz identificēt darba un svētku dienas, taču atvaļinājuma ilgumu un apmaksājamo dienu skaitu nosaka Darba likums, darbinieka grafiks un konkrētais atvaļinājuma periods. Svētku dienas atvaļinājumā jāvērtē atsevišķi.